Daudzvalodība ir viena no astoņām pamatkompetencēm, kas vajadzīgas personīgajam piepildījumam, veselīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, nodarbināmībai, aktīvam pilsoniskumam un sociālajai iekļaušanai, kā ES dalībvalstis to ir uzsvērušas Padomes ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībā.
Tomēr pārāk daudz jauno eiropiešu joprojām pamet skolu bez pietiekamām vismaz vienas svešvalodas zināšanām.
Saskaņā ar aptauju par valodu prasmēm (tā tika organizēta 2011.– 2012. gadā 14 ES valstīs)
- 42 % no 15 gadus veciem skolēniem savā pirmajā svešvalodā bija sasnieguši līmeni B1 / B2 (“neatkarīgs lietotājs” ) saskaņā ar Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu;
- 25 % šo līmeni bija sasnieguši otrajā svešvalodā;
- 14 % skolēnu nebija nekādu pamatzināšanu nevienā svešvalodā.
Tāpēc ES par svarīgu prioritāti ir noteikusi mērķi uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos agrīnā vecumā. 2019. gada 22. maijā ES izglītības ministri pieņēma Padomes ieteikumu par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei.
Agrīnas valodu apguves nozīme ir uzsvērta arī Padomes ieteikumā par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām.
Lingvistisko prasmju uzlabošana
ES līmeņa stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot valodu apguvi, ir izklāstīta Padomes Ieteikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei. Ieteikumā dalībvalstis vienojās:
- nostiprināt valodu apguvi laikā līdz obligātās izglītības beigām, palīdzot visiem jauniešiem apgūt vismaz vēl vienu Eiropas valodu, kas nav tā(-s), kurā vai kurās viņi tiek izglītoti;
- mudināt apgūt papildu (trešo) valodu līdz tādam līmenim, kas viņiem ļauj mijiedarboties pietiekami brīvi, tādā pakāpē, kas tiek noteikta pēc Eiropas Padomes Vienotās valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas (CEFR);
- veicināt visaptverošu pieeju izstrādi, lai uzlabotu valodu mācīšanu un mācīšanos valsts, reģionālā, vietējā līmenī, kā arī skolās;
- izglītībā un apmācībā ieviest lingvistiskās izpratnes veidošanas jēdzienu, kam svešvalodu apguvē ir iekļaujošs satvars, kurā tiek ņemtas vērā personu valodu kompetences;
- gādāt, lai būtu vairāk valodu pasniedzēju, kam ir iespēja mācīties un studēt ārzemēs;
- apzināt un popularizēt novatoriskas, iekļaujošas un daudzvalodu mācīšanas metodes, izmantojot rīkus un platformas, kas ir pieejami ES līmenī, tādas kā School Education Gateway un eTwinning.
Komisijas dienestu darba dokumentā sniegts ieteikuma zinātniskais un faktiskais pamatojums.
Daudzvalodu klases
Visā ES migrantu bērni runā visdažādākajās valodās un ienes klasē daudzas valodas un lingvistiskās kompetences. Tās kopumā var būt ieguvums skolēniem, skolām un sabiedrībai.
ES vidēji gandrīz 10 % skolēnu mācībās izmanto kādu citu valodu, nevis savu dzimto valodu, tajā pašā laikā rādītāji būtiski atšķiras ES dalībvalstīs — no 1 % Polijā līdz 40 % Luksemburgā.
Tāpēc ir jautājums, kā vislabāk var tikt izmantots ES valodu daudzveidības potenciāls. Ir konstatēts, ka migrantu bērniem kopumā ir sliktāki rezultāti pamatprasmju apguvē nekā viņu klasesbiedriem.
Skolām jāpielāgo savas pedagoģiskās metodes, lai bērnus no citas valodas un kultūras vides konstruktīvi un pozitīvi iesaistītu nodarbībās, dodot iespēju visiem skolēniem skolā sasniegt labus rezultātus.
Tādi temati kā valodu daudzveidība skolās, daudzvalodu klases un lingvistiskās izpratnes veidošana skolās ir iekļauti arī jaunajā iniciatīvā “Ceļi uz panākumiem skolā” .