Kāpēc daudzvalodība ir svarīga?
ES moto “Vienoti daudzveidībā” simbolizē būtisko ieguldījumu, ko valodu daudzveidība un valodu apguve sniedz Eiropas projektam.
Valodas vieno cilvēkus, padara citas valstis un to kultūras pieejamas un nostiprina saprašanos starp dažādu kultūru pārstāvjiem. Svešvalodu zināšanām ir būtiska nozīme nodarbināmības un mobilitātes uzlabošanā. Daudzvalodība arī uzlabo ES ekonomikas konkurētspēju.
Vājas valodu prasmes var liegt uzņēmumiem iespējas noslēgt starptautiskus līgumus un kavēt prasmju un talantu mobilitāti. Tomēr pārāk daudzi eiropieši joprojām pamet skolu bez otras valodas praktiskām zināšanām. Tāpēc ES ir noteikusi valodu mācīšanas un apguves uzlabošanu par prioritāti.
Ko ES dara, lai veicinātu daudzvalodību?
Padomes secinājumos par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību dalībvalstis apņēmās uzlabot sadarbību daudzvalodības jomā un uzlabot valodu mācīšanas efektivitāti skolās.
Eiropas Komisija sadarbojas ar valstu valdībām, lai sasniegtu vērienīgu mērķi: panākt, ka visi iedzīvotāji apgūst vismaz divas svešvalodas un sāk svešvalodu apguvi jau agrīnā vecumā.
Šo mērķi apstiprināja ES valstu vadītāji priekšlikumā, kurā izvirzīta iecere izveidot Eiropas izglītības telpu. Atbalsts šim mērķim pausts arī 2017. gada decembra Eiropadomes secinājumos.
Komisija atbild uz šo dalībvalstu aicinājumu nostiprināt daudzvalodības centrālo lomu Eiropas projektā:
- veicot pasākumus, kas ieteikti Padomes ieteikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanā un apguvē. Runa ir par sadarbību ar dalībvalstīm un vadošajiem ekspertiem valodu izglītības jomā, lai modernizētu valodu mācīšanu un padarītu to efektīvāku;
- gādājot par tādas politikas izstrādi, kuras pamatā ir pārbaudīti dati, un tādējādi panākot, ka ES tiesību akti efektīvāk pilsoņiem nodrošina sabiedrisko labumus, tādus kā solidāra un daudzvalodīga sabiedrība.
Šīs darbības tiek atbalstītas:
- sadarbojoties ar Eiropas Padomi un tās Eiropas Moderno valodu centru, kura darbs pamatā ir popularizēt inovāciju valodu mācīšanā. Tā kā daudzas izglītības sistēmas nepiemēro kopīgas novērtēšanas metodes, centieni uzlabot valodu mācīšanu būtu jāsaskaņo ar modernu novērtēšanas metožu izstrādi;
- sadarbojoties ar iniciatīvu RELANG — valodu eksāmenus, pārbaudījumus un programmas sastatīt ar Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu —, kuras uzdevums ir palīdzēt izglītības iestādēm sastatīt valodu eksāmenus ar kompetences līmeņiem, kas definēti Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā (CEFR). Citai šīs sadarbības sadaļai ir uzdevums atbalstīt daudzvalodu klases, lai palīdzētu gados jaunajiem migrantiem integrēties un sasniegt labus rezultātus skolā;
- sadarbojoties ar ES iestāžu lingvistisko pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši Komisijas rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestiem, lai sekmētu lingvistu izglītību un apmācību;
- piešķirot Eiropas valodu apguves atzinības zīmi pilsoņiem un projektiem, kas veicina inovatīvas valodu mācīšanas metožu attīstību.
Visbeidzot, programma “Erasmus+” piedāvā jauniešiem iespējas valodas mācīties un apgūt ārzemēs, lai nostiprinātu viņu kompetences šajā jomā, atbalstot profesionālo un pedagoģisko mobilitāti.