Strukturētais dialogs ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm

Pieejamas, kvalitatīvas un iekļaujošas digitālās izglītības veicināšanai jābūt visas sabiedrības kopīgam uzdevumam. Augstas kvalitātes digitālās izglītības ekosistēmas izveidē vienlīdz svarīga ir gan valdību un izglītības un apmācības iestāžu, gan privātā sektora un sabiedrības iesaiste.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2021. gada uzrunā par stāvokli Savienībā uzsvēra, ka valstu vadītājiem ir jāpievērš uzmanība digitālajai izglītībai un prasmēm, un aicināja uz strukturētu dialogu augstākajā līmenī. Strukturētais dialogs ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm sākās 2021. gada oktobrī. Tā mērķis ir palielināt ar digitālo izglītību un prasmēm saistīto jautājumu politisko redzamību un pastiprināt šajā jomā paustās apņemšanās, lai Eiropa varētu sasniegt 2030. gadam izvirzītos vērienīgos mērķus.

Strukturētā dialoga ietvaros notika ES līmeņa diskusijas un divpusējas tikšanās starp Komisiju un atsevišķu ES valstu pārstāvjiem. Šajās apspriedēs tika pārstāvēti dažādi valdības sektori un iestādes, kā arī ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors. Dialoga pamatā bija “visu valdības iestāžu mēroga pieeja”, kas ietver sadarbību starp dažādiem valdības sektoriem. Šī pieeja apvienoja tādus politikas virzienus kā

• izglītība un apmācība,
• digitalizācija,
• nodarbinātība un sociālās lietas,
• finanses un investīcijas.

Mērķi

• Koncentrēties uz valstu un Eiropas vērienīgo mērķu sasniegšanu izglītības un prasmju jomā
• Mobilizēt ES rīkus, kas palīdz ES valstīm īstenot papildu reformas, lai sekmētu 2030. gada redzējuma realizēšanu
• Palielināt ar digitālo izglītību un prasmēm saistīto jautājumu politisko redzamību un pastiprināt šajā jomā paustās apņemšanās
• Sniegt ieguldījumu nākotnes darbībās ES līmenī, jo īpaši plānotajās iniciatīvās par digitālo izglītību un prasmēm un Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam 
• Apvienot dažādus politikas virzienus: izglītības, nodarbinātības, digitalizācijas un finanšu ministrijas, kā arī visas ieinteresētās personas – no izglītības un apmācības iestādēm līdz infrastruktūras nodrošinātājiem –, privāto sektoru, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un inovācijas, tehnoloģiju un pētniecības nozares pārstāvjus

Galvenās darbības

• Rīkot diskusijas ar ES dalībvalstīm augsta līmeņa grupā, kurā piedalās valstu koordinatori digitālās izglītības un prasmju jomā
• Rīkot divpusējas tikšanās starp Komisiju un ES dalībvalstīm
• Apspriesties ar ieinteresētajām personām
• Izstrādāt priekšlikumus Padomes ieteikumiem par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un apmācību veicinošajiem faktoriem un par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā
• Sniegt ieguldījumu Digitālās desmitgades politikas programmas un valstu ceļvežu izstrādē

Rezultāti

• Stingrāka ES dalībvalstu politiskā apņemšanās sekmēt ES mērķu sasniegšanu digitālās izglītības un prasmju jomā
• Kopīga pieredze un paraugprakse
• Labāka informētība par galvenajiem faktoriem, kas veicina sekmīgu izglītības un apmācības sistēmu digitālo pāreju un digitālo prasmju uzlabošanu

Hronoloģija

Padomes Ieteikums par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un digitālo mācību veicinošajiem faktoriem

Šajā Padomes ieteikumā ir izklāstīts mūsdienīgs investīciju, pārvaldības un spēju veidošanas satvars kvalitatīvai un iekļaujošai digitālajai izglītībai un apmācībai.

Digitālajai izglītībai un apmācībai ir nozīme izglītības un apmācības sistēmu noturības, pieejamības, kvalitātes un iekļautības atbalstīšanā, turklāt tā ļauj izglītojamajiem gūt panākumus mūsdienu digitālajā pasaulē.

Covid-19 krīze uzskatāmi parādīja sistemātiskas digitālās pārejas nepieciešamību izglītībā un apmācībā. Pamatojoties uz strukturētā dialoga rezultātiem, Padomes ieteikums aicina visas ES dalībvalstis nodrošināt vispārēju piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai, lai novērstu digitālo plaisu.

Mērķi

Šā ieteikuma mērķis ir veicināt nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs, lai panāktu būtisku progresu izglītības un mācību sistēmu digitālajā pārveidē, balstoties uz:

• saskaņotām stratēģijām, kuras īpaši vērstas uz digitālo izglītību un prasmēm,
• uzlabotu politikas atgriezenisko saiti, ko panāk, labāk uzraugot un izvērtējot digitālās izglītības un apmācības politiku un ātrāk integrējot šos rezultātus, lai ieviestu politikas pielāgojumus,
• visu valdības iestāžu mēroga pieeju digitālajai izglītībai un apmācībai un nostiprinātu sadarbību ar ieinteresētajām personām, tai skaitā ar privāto sektoru,
• partnerību ar skolotājiem veidošanu un stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot visiem skolotājiem, pedagogiem un personālam piekļuvi digitālajai apmācībai un atbalstot digitālo spēju veidošanu visām izglītības un apmācības iestādēm,
• taisnīgiem un uz ietekmi vērstiem ieguldījumiem kvalitatīvā un iekļaujošā digitālajā izglītībā un apmācībā.

Galvenās darbības

• Diskusijas strukturētajā dialogā par digitālo izglītību un prasmēm (2022)
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām (2022)
• Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam (2023. gada aprīlis)
• Padomes Ieteikums par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un digitālo mācību veicinošajiem faktoriem (2023. gada novembris)

Hronoloģija

Finansējums

Šo darbību finansē ES programma “Erasmus+”, Eiropas Sociālais fonds Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma “Digitālā Eiropa” un programma “Apvārsnis Eiropa”.