Skip to main content

European Education Area

Quality education and training for all

Labklājība skolā

Skolām ir izšķiroša nozīme jauniešu garīgās veselības un labklājības veicināšanā, jo tās ir vide, kurā viņi pavada daudz laika savā attīstības periodā. Tāpēc skolēnu un skolotāju labklājība ir centrāls Eiropas izglītības telpas jautājums.

Tas ietver šādas darbības:

  • veicināt fizisko un garīgo veselību;
  • attīstīt sociālās un emocionālās kompetences;
  • nostiprināt skolēnu un pedagogu spējas izdarīt veselīgas izvēles;
  • radīt labvēlīgu vidi, kas veicina pozitīvas attiecības, sadarbību, mācības un personisko izaugsmi.
Šajā lapā
Kas ir labklājība skolā?
Kādi ir pašreizējie izaicinājumi?
Kā ES risina šīs problēmas?

Kas ir labklājība skolā?

Labklājība vai laba psihoemocionālā veselība ir dinamisks stāvoklis, kurā indivīdi var īstenot savu potenciālu, attīstīt savas spējas, pilnveidot savas prasmes un pārvarēt ikdienas stresu.

 Labklājība skolā nozīmē

  • aktīvu un saturīgu dalību akadēmiskajās un sociālajās darbībās;
  • pozitīvas identitātes apziņu, spēju pārvaldīt domas, emocijas, pašcieņu, personisko efektivitāti un autonomijas sajūtu;
  • veidot un uzturēt pozitīvas un atbalstošas attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem;
  • justies drošam, novērtētam un cienītam;
  • izjust piederību savai klasei un skolai.

Kādas ir pašreizējās problēmas?

Prasmju līmeņa pazemināšanās un psihoemocionālās veselības pasliktināšanās

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas jaunākie rezultāti parāda pamatprasmju līmeņa satraucošu samazināšanos un to, ka skolēnu vidū ir pieaudzis bulings jeb tiranizēšana. Pasaules Veselības organizācijas rīcībā esošie dati liecina, ka pusaudžiem mūsdienās ir sliktāka psihoemocionālā veselība nekā iepriekšējām paaudzēm. 

Bulinga pieaugums

Pētījumi liecina, ka tiranizēšana (ieskaitot tiranizēšanu tiešsaistē) ir plaši izplatīta parādība, kas postoši ietekmē skolēnu veselību un akadēmiskos sasniegumus un palielina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.

Skolotāju pakļaušana riskam

Tiek konstatēts, ka ievērojami pasliktinās arī skolotāju labklājība, kā arī pieaug izdegšanas (profesionālās izsīkšanas sindroma) gadījumu skaits un stress, ko rada jaunas problēmas, ar kurām viņi saskaras bez pietiekamiem resursiem, apmācības un atbalsta. Tas var negatīvi ietekmēt veselību, personisko efektivitāti un pedagoģisko praksi. Šie faktori palielina aiziešanas no profesijas iespējamību.

Kā ES risina šīs problēmas?

Visas skolas mobilizēšana

Visu skolu aptverošā pieeja ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atbalstīt bērnu un jauniešu labklājību.

Stratēģijas, kuras izmanto visu skolu aptverošo pieeju, atzīst skolas, ģimenes un kopienas par vienas ekosistēmas savstarpēji saistītām pusēm, kas ietekmē skolēnu. Tas nozīmē, ka lēmumi un darbības var tikt īstenotas vienlaikus vairākos šīs ekosistēmas līmeņos.

Visu skolu aptverošā pieeja arī nostiprina sadarbību starp skolu, vietējo kopienu un visdažādākajām ieinteresētajām personām, tādām kā:

  • pašvaldības; 
  • veselības un sociālās aizsardzības aģentūras; 
  • jauniešu organizācijas;
  • augstākās izglītības iestādes.

Iesaistot skolas ekosistēmas visas puses, visu skolu aptverošās pieejas var risināt sarežģītus jautājumus, kuros skolām, iespējams, nav vajadzīgās zinātības. Bieži vien šīs problēmas tiek pieredzētas ārpus skolas vides un var ietvert:

  • sociālekonomiskus izaicinājumus;
  • kultūras un rasu diskrimināciju;
  • traumas un nevēlamus pārdzīvojumus bērnībā;
  • (kiber)tiranizēšanu un citus vardarbības veidus.

Citi materiāli

Ar iniciatīvu “Ceļi uz panākumiem skolā” ir iecerēts veicināt labākus izglītības rezultātus visiem skolēniem, vienlaikus atzīstot, ka labklājība un labas sekmes skolā ir cieši saistītas. 

Skolām domātā faktu lapu sērija ilustrē dažādās dimensijas, kas saistītas ar “visu sistēmu, visu skolu aptverošās pieejas” veicināšanu labklājības un psihoemocionālās veselības jomā. 

Šo darbu papildina 2024. gada pamatnostādnes politikas veidotājiem, pedagogiem un skolu vadītājiem, kurās aplūkoti šie jautājumi, kas ir saistīti ar labklājību un psihoemocionālo veselību skolā. Pamatojoties uz ekspertu grupas plašajām zināšanām un tiešo pieredzi, šīs pamatnostādnes satur 11 ieteikumus, ko papildina ieteikumi un iedvesmojoša prakse visaptverošu un integrētu stratēģiju izstrādei. Tās īpaši akcentē prevenciju un ārpus skolas vides esošu kopienu iesaistīšanu, jo īpaši ģimenes, pašvaldību un citu jomu, kā veselība, dalībnieku iesaistīšanu.