Kāpēc ir svarīgi nodrošināt augstākās izglītības atbilstību un kvalitāti?
Eiropas Savienība (ES) saskaras ar prasmju trūkumu, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) jomās. Šajās studiju programmās ir izteikti zems sieviešu īpatsvars.
Pašlaik notiek sabiedrības zaļā un digitālā pārkārtošanās, tādēļ ir nepieciešamas jaunas prasmes. Ja Eiropas Savienība vēlas nodrošināt nepārtrauktu prasmju attīstību un saglabāt ekonomisko konkurētspēju pasaules mērogā, tai ir jārīkojas.
Ir jāgādā, lai vairāk cilvēku izšķirtos par studijām jomās, kur ir prasmju trūkums un darbaspēka pieprasījums. Visiem skolēniem un studentiem jāapgūst kvalitatīvas transversālās prasmes, ko var izmantot dažādās situācijās, piemēram, kritiskā domāšana un problēmu risināšana. Būtiska nozīme ir arī pamatkompetenču — rēķinpratības un digitālo prasmju — apguvei.
Pārdomājot to, kā valstu augstākās izglītības sistēmas var mudināt izglītojamos apgūt nepieciešamās prasmes, tiks atbalstīta iedzīvotāju personīgā un profesionālā izaugsme, kas ir divi augstu dzīves kvalitāti veicinoši faktori.
Ko dara ES?
Atbalsts STEAM pieejai
STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) pieejas ietvaros Eiropas Komisija pieliek pūles, lai panāktu mērķorientētāku STEM un IKT augstākās izglītības programmu izstrādi.
STEAM ir daudzdisciplīnu pieeju kopums, kas likvidē tradicionālās barjeras starp mācību priekšmetiem un disciplīnām un STEM un IKT izglītību satuvina ar mākslu, humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Tādējādi tiek veicināta zināšanu nodošana starp STEM un citām disciplīnām. Šis pieeju kopums ļauj labāk integrēt politiskos, vides, sociālekonomiskos un kultūras aspektus STEM mācību priekšmetos.
STEAM pieejas tiek aktīvi atbalstītas ES STEM koalīcijas darbā un Eiropas Prasmju programmā izklāstīto darbību īstenošanā. ES STEM koalīcija ir Eiropas mēroga sadarbība, kuras mērķis ir izveidot labāku STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, matemātika) izglītību Eiropā, un to finansē no programmas “Erasmus+”.
Eiropas iniciatīva absolventu gaitu apzināšanai
ES mudina dalībvalstis uzlabot augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalitāti un atbilstību, regulāri sekojot līdzi absolventu karjerai.
Šajā nolūkā ir izveidota Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīva un tiek īstenoti centieni apkopoto informāciju par absolventiem padarīt vieglāk salīdzināmu Eiropas līmenī.
Absolventu apzināšana palīdz:
- uzlabot studentu pieredzi un apzināt iespējas pilnveidot mācīšanas un mācīšanās efektivitāti un atbilstību;
- atklāt nevienlīdzību izglītībā un rast veidus, kā to novērst;
- sekmēt jauno absolventu nodarbināmību, uzlabojot prasmju plānošanu un to pielāgošanu darba devēju vajadzībām, mācību programmu izstrādi un profesionālo orientāciju;
- sniegt ieskatu par pārrobežu mobilitātes modeļiem, tostarp informāciju par jauniem reģionāliem pārpalikumiem un deficītu attiecībā uz prasmēm ("intelektuālā darbaspēka emigrācija" un "intelektuālā darbaspēka atpakaļmigrācija");
- efektīvi un mērķtiecīgi virzīt ar pierādījumiem pamatotus ieguldījumus kvalitatīvā izglītībā, kas pielāgota sabiedrības vajadzībām;
- apzināt praksi, kas vislabāk sagatavo absolventus aktīvam pilsoniskumam.
Ko ES paveikusi līdz šim?
Atbalsts saskaņotai absolventu apzināšanai
Pēc Komisijas paziņojumiem “Par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu” un “Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” ES dalībvalstis 2017. gada novembrī pieņēma Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu.
Šajā ieteikumā dalībvalstis apņēmās apkopot salīdzināmus datus par absolventiem augstākās izglītības un PIA jomā (ar Komisijas atbalstu).
Komisija 2020. gadā publicēja salīdzinošo pētījumu, kurā absolventu apzināšanas politika un prakse ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs vērtēta, pamatojoties uz datiem piecās galvenajās jomās atbilstoši Padomes ieteikumam.
Komisija arī publicēja rokasgrāmatu, kurā sīki izklāstīta sekmīga prakse absolventu apsekojumu veikšanai un administratīvo datu izmantošanai.
No 2018. gada līdz pilnvaru termiņa beigām 2020. gadā kā sadarbības un apmaiņas forums darbojās ekspertu grupa absolventu apzināšanas jautājumos. Tās darbības noslēdzās ar nobeiguma ziņojumu, kas satur ieteikumus Komisijai par Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīvas nākotni.
2020. gadā Komisija veica “Eurograduate” pilotapsekojumu par absolventiem astoņās valstīs — Austrijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Lietuvā, Maltā, Norvēģijā un Vācijā —, novērtējot un salīdzinot dažādu valstu datus. 2022. gadā norisināsies “Eurograduate” pilotapsekojuma otrā kārta, kurā tiks apzinātas augstākās izglītības absolventu gaitas vēl 17 valstīs. Šie dati sniegs noderīgu faktu bāzi politikas veidotājiem un augstākās izglītības speciālistiem, kas izstrādā mācību programmas.
2020.–2021. gadā Komisija īstenoja īpaši pielāgotus spēju veidošanas pasākumus katrā ES dalībvalstī, lai ES valstu pārvaldes iestādes un pētniecības grupas sagatavotu saskaņotam Eiropas absolventu gaitu apzināšanas mehānismam. Šo darbību mērķis bija palīdzēt ieinteresētajām personām atbildīgi iesaistīties absolventu gaitu apzināšanas projektā, nostiprināt IT un statistikas spējas u. c.
Nākamie soļi
Pamatojoties uz viedokļu apmaiņu ekspertu grupā un grupas ieteikumiem, Komisija 2022. gadā izveidoja Eiropas tīklu absolventu gaitu apzināšanai. Tā mērķis ir veicināt sadarbību un savstarpēju mācīšanos starp valstīm, kas piedalās Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīvā.
2023. gadā Komisija izvērtēs progresu, kas panākts Padomes ieteikuma īstenošanā. Tiek sagaidīts, ka līdz 2024. gada beigām dalībvalstis būs palielinājušas par absolventu gaitām iegūto salīdzināmo datu apjomu līdz 80 %.
Komisija arī cer līdz 2025. gadam panākt absolventu gaitu apzināšanas īstenošanu visā Eiropā.