Eiropas sociālo tiesību pīlārs
2017. gada decembrī Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņēma Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šī iestāžu vienošanās uzsver ES politikas sociālās, izglītības un kultūras dimensijas nozīmīgumu kopīgās Eiropas nākotnes veidošanā.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmajā principā uzsvērts:
ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.
Līdztiesības, sociālās kohēzijas un aktīvas pilsoniskās līdzdalības sekmēšana ir viens no stratēģiskajiem mērķiem izglītības un apmācības jomā ES līmenī. Eiropas Komisijas un Eiropadomes 2015. gada kopīgajā ziņojumā attiecībā uz stratēģisko sistēmu “Izglītība un apmācība 2020” kā Eiropas izglītības un apmācības sadarbības prioritārās jomas ir norādītas “iekļaujoša izglītība, līdztiesība, vienlīdzība, nediskriminācija un pilsonisko prasmju veicināšana”.
Stratēģijā “Eiropa 2020” un stratēģiskajā sistēmā “Izglītība un apmācība 2020” ir noteikti divi galvenie mērķi, kas Eiropā jāsasniedz līdz 2020. gadam:
- izglītības un apmācības sistēmu priekšlaikus pametušo 18–24 gadus veco jauniešu īpatsvaram jābūt zem 10 %;
- vismaz 40 % personu vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir pabeigušas augstāko izglītību.
Gēteborgas sociālajā samitā Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu redzējumu par Eiropas izglītības telpu. Šajā iniciatīvā uzsvērts, cik liela vērtība sociālās kohēzijas, sociālās mobilitātes un taisnīgas sabiedrības pamata veidošanā ir kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, kas pieejama jau no bērnības.
Šis redzējums papildus ir nostiprināts Komisijas paziņojumā par jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīmi stiprākas Eiropas izveidē, kurā norādīts, ka viens no Eiropas izglītības telpas mērķiem ir palīdzēt dalībvalstīm nostiprināt to izglītības un apmācības sistēmu iekļaujošo raksturu.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem jau ir pieņemtas vairākas politikas iniciatīvas:
- Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā
- Padomes ieteikums par kopīgām vērtībām, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā
2018. gada maijā Komisija pieņēma priekšlikumu par jaunu 2021.–2027. gada programmu “Erasmus+”, kuras budžets tika divkāršots. Jaunā programma ļauj Eiropas jauniešiem no jebkuras sociālās vides studēt, piedalīties apmācībā un mācīties ārzemēs. Tā ietver arī Eiropas satvaru iekļautībai un valstu iekļaušanas stratēģijas.
ES loma iekļaujošas izglītības sasniegšanā
Dalībvalstu progress iekļaujošas izglītības sasniegšanā tiek uzraudzīts Eiropas pusgada ietvaros, un par to tiek sagatavots Izglītības un apmācības pārskats. Pārskatā sniegtie dati arī apliecina izglītības nozīmi cīņā pret nevienlīdzību un sociālās iekļaušanas veicināšanā.
Komisija šajā jomā arī spērusi arī citus soļus, piemēram:
- izveidojusi darba grupu jautājumos par līdztiesību un vērtībām izglītībā un apmācībā;
- nākusi klajā ar iniciatīvu, kurā sniegti pozitīvi piemēri sociālās iekļaušanas veicināšanai un atstumtības un vardarbīgas radikalizācijas novēršanai jauniešu vidū;
- izstrādājusi praktisku rīku kopumu, kas paredzēts jaunatnes darbiniekiem, kas strādā ar marginalizācijas riskam pakļautiem jauniešiem;
- izveidojusi Eiropas balvu par sociālo iekļaušanu sportā.
Turklāt “programma Erasmus+” atbalsta iniciatīvas un pasākumus inovatīvas politikas un prakses izstrādei pilsoņiem vistuvākā līmenī, par prioritāti izvirzot sociālo iekļaušanu.
Nākamie soļi
Komisijas strādā pie šādām darbībām:
- paplašināt iniciatīvu Eiropas rīkkopa skolām, kas ir tiešsaistes platforma skolām un skolotājiem. Šī rīkkopa ļauj iepazīties ar labas prakses piemēriem un piekļūt resursiem, kas palīdz skolās ieviest sadarbības pieejas, ar kurām savukārt var uzlabot iekļautību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas;
- paplašināt tiešsaistes platformu “eTwinning”, kuras mērķis ir veidot sadraudzību starp klasēm un skolotājiem visā Eiropā, kā arī atbalstīt skolotāju apmācību jautājumos, kas saistīti ar pilsoniskuma izglītību;
- sniegt stimulus augstākās izglītības iestādēm, lai tās mudinātu piešķirt kredītpunktus par brīvprātīgo darbu un izstrādāt studiju programmas, kurās uzmanība pievērsta gan akadēmiskajam saturam, gan pilsoniskajai līdzdalībai;
- īstenot Eiropas Solidaritātes korpusu, kas ir ES iniciatīva ar mērķi sniegt jauniešiem iespējas savā valstī vai ārzemēs darboties brīvprātīgi vai strādāt projektos, kas dod labumu kopienas vai reģionālā mērogā;
- turpināt īstenot jauno virtuālās apmaiņas iniciatīvu atbilstīgi programmai “Erasmus+”, kura ļauj jauniešiem Eiropā un Vidusjūras dienvidu reģionā piedalīties nozīmīgos starpkultūru pasākumos tiešsaistē savas formālās vai neformālās izglītības ietvaros.