Skip to main content

European Education Area

Quality education and training for all

Īsi par Eiropas izglītības telpu

Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīva palīdz Eiropas Savienības dalībvalstīm sadarboties, lai izveidotu noturīgākas un iekļaujošākas izglītības un apmācības sistēmas.

Kāpēc mēs veidojam Eiropas izglītības telpu

Izglītība ir personiskās izaugsmes, nodarbināmības, kā arī aktīva, atbildīga pilsoniskuma pamats. Tā ir būtisks priekšnoteikums Eiropas sabiedrības un ekonomikas dzīvotspējai. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz, ka ikvienam ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai.

Covid-19 pandēmija uzskatāmi parādīja, ka ir būtiski novērst to, ka mācīšanos un prasmju attīstību kavējoši strukturālie šķēršļi ietekmē iedzīvotāju nodarbinātības izredzes un līdzdalību sabiedrībā.

Eiropas izglītības telpa sinerģijā ar Eiropas Prasmju programmu un Eiropas pētniecības telpu gādās par to, lai zināšanas tiktu izmantotas par pamatu Eiropas atveseļošanai un labklājībai.

Sadarbības prioritārās jomas

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis strādā pie tā, lai īstenotu savu kopīgo redzējumu par Eiropas izglītības telpu. To sadarbības prioritārās jomas ir šādas:

ES pasākumi dažādās izglītības jomās:

Pastiprināta pieeja Eiropas izglītības telpas izveidei

Atbalstu idejai par Eiropas izglītības telpas izveidi Eiropas līderi pirmo reizi pauda 2017. gada sociālajā samitā Gēteborgā, Zviedrijā. Pirmie pasākumu kopumi tika pieņemti 2018. un 2019. gadā.

Gadu desmitiem ilgušās ciešās sadarbības rezultātā jau ir panākts ievērojams progress:

  • gandrīz 95 % bērnu no 4 gadu vecuma piedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā,
  • vairāk nekā 40 % jauniešu iegūst augstākās izglītības diplomu,
  • gandrīz 90 % jauniešu mācības skolā noslēdz ar vidējās izglītības diplomu vai piesakās apmācībai,
  • 80 % no nesenajiem “Erasmus+” absolventiem atrod darbu mazāk nekā 3 mēnešu laikā pēc diploma saņemšanas.

Šie rezultāti liecina par ievērojamu progresu, taču darāmā joprojām ir daudz, jo īpaši attiecībā uz:

  • 15 gadus vecajiem jauniešiem, kuriem ir vājas spējas lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs,
  • pieaugušo dalību mācībās.

2020. gada septembrī Komisija savā paziņojumā izklāstīja atjaunoto redzējumu par Eiropas izglītības telpu un konkrētos pasākumus tās izveidei.

ES Padome reaģēja, 2021. gada februārī pieņemot rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā 2021.–2030. gadam.

2022. gada novembrī Komisija publicēja Paziņojumu par progresu ceļā uz Eiropas izglītības telpu. Tajā izklāstīts, kas jau paveikts un kādas problēmas vēl būtu jāatrisina.

Turpmākie soļi

2023. gadā Komisija aicina dalībvalstis un citas ieinteresētās personas iesaistīties Eiropas izglītības telpas vidusposma novērtēšanas procesā. Mērķis ir analizēt pirmajos gados gūtās atziņas un radīt impulsu un apņēmību rīcībai līdz 2025. gadam.

Gaidāms, ka 2025. gadā tiks publicēts pilnais ziņojums par Eiropas izglītības telpu.

Stratēģiskais satvars

Stratēģiskais satvars Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā veicinās Eiropas izglītības telpas izveidi:

  • atbalstot ES dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmu reformēšanā;
  • uzlabojot sinerģiju ar citām politikas jomām, tādām kā pētniecība un inovācija, sociālā politika, nodarbinātība un jaunatne, kā arī ar ES finansēšanas instrumentiem ar mērķi labāk atbalstīt nacionālās reformas;
  • nosakot mērķus un rādītājus darba virzīšanai un progresa uzraudzīšanai.

Stratēģiskais satvars nodrošina pamatstruktūru sadarbībai starp dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām ar mērķi īstenot to kopīgo redzējumu.

Dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu saturs un struktūra joprojām ir attiecīgo valsts un/vai reģionālo iestāžu kompetencē.