Izglītība ir personiskās izaugsmes, nodarbināmības, kā arī aktīva, atbildīga pilsoniskuma pamats. Tā ir būtisks priekšnoteikums Eiropas sabiedrības un ekonomikas dzīvotspējai. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz, ka ikvienam ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai.

Covid-19 pandēmija uzskatāmi parādīja, ka ir būtiski novērst to, ka mācīšanos un prasmju attīstību kavējoši strukturālie šķēršļi ietekmē iedzīvotāju nodarbinātības izredzes un līdzdalību sabiedrībā.

Eiropas izglītības telpa sinerģijā ar Eiropas Prasmju programmu un Eiropas pētniecības telpu gādās par to, lai zināšanas tiktu izmantotas par pamatu Eiropas atveseļošanai un labklājībai.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis strādā pie tā, lai īstenotu savu kopīgo redzējumu par Eiropas izglītības telpu. To sadarbības prioritārās jomas ir šādas:

• izglītības un apmācības kvalitātes un taisnīguma uzlabošana,
• skolotāji, pasniedzēji un skolu vadītāji,
• digitālā izglītība,
• zaļā izglītība,
• Eiropas izglītības telpa pasaulē.

ES pasākumi dažādās izglītības jomās:

• pirmsskolas izglītība un aprūpe,
• skolu izglītība,
• augstākā izglītība,
• pieaugušo izglītība,
• profesionālā izglītība un apmācība.

Atbalstu idejai par Eiropas izglītības telpas izveidi Eiropas līderi pirmo reizi pauda 2017. gada sociālajā samitā Gēteborgā, Zviedrijā. Pirmie pasākumu kopumi tika pieņemti 2018. un 2019. gadā.

Gadu desmitiem ilgušās ciešās sadarbības rezultātā jau ir panākts ievērojams progress:

• gandrīz 95 % bērnu no 4 gadu vecuma piedalās pirmsskolas izglītībā,
• vairāk nekā 40 % jauniešu iegūst augstākās izglītības diplomu,
• gandrīz 90 % jauniešu mācības skolā noslēdz ar vidējās izglītības diplomu vai piesakās apmācībai,
• 80 % no nesenajiem “Erasmus+” absolventiem atrod darbu mazāk nekā 3 mēnešu laikā pēc diploma saņemšanas.

Šie rezultāti liecina par ievērojamu progresu, taču darāmā joprojām ir daudz, jo īpaši attiecībā uz:

• 15 gadus vecajiem jauniešiem, kuriem ir vājas spējas lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs,
• pieaugušo dalību mācībās.

2020. gada septembrī Komisija savā paziņojumā izklāstīja atjaunoto redzējumu par Eiropas izglītības telpu un konkrētos pasākumus tās izveidei.

ES Padome reaģēja, 2021. gada februārī pieņemot rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā 2021.–2030. gadam.

2022. gada novembrī Komisija publicēja progresa ziņojumu attiecībā uz Eiropas izglītības telpu. Tajā izklāstīts, kas jau paveikts un kādas problēmas vēl būtu jāatrisina.

2023. gads tika veltīts Eiropas izglītības telpas vidusposma novērtēšanas procesam.

ES iestādes, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas apsvēra pašreizējo progresu, gaidāmos izaicinājumus un to risināšanas veidus.

Vidusposma novērtēšanas process palīdzēja pašlaik veikt starpposma izvērtējumu par centieniem izveidot Eiropas izglītības telpu. 

Novērtējuma ziņojums tiks publicēts 2025. gadā.

Stratēģiskais satvars

Stratēģiskais satvars Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā veicinās Eiropas izglītības telpas izveidi:

• atbalstot ES dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmu reformēšanā;
• uzlabojot sinerģiju ar citām politikas jomām, tādām kā pētniecība un inovācija, sociālā politika, nodarbinātība un jaunatne, kā arī ar ES finansēšanas instrumentiem ar mērķi labāk atbalstīt nacionālās reformas;
• nosakot mērķus un rādītājus darba virzīšanai un progresa uzraudzīšanai.

Stratēģiskais satvars nodrošina pamatstruktūru sadarbībai starp dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām ar mērķi īstenot to kopīgo redzējumu.

Dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu saturs un struktūra joprojām ir attiecīgo valsts un/vai reģionālo iestāžu kompetencē.