Ceļā uz efektīvu un lietderīgu augstāko izglītību

Efektīvas un lietderīgas augstākās izglītības sasniegšana ir atkarīga no publisko struktūru radīta piemērota augstāko izglītības iestāžu darba satvara. Šis satvars tostarp ietver pienācīgu finansējumu un efektīvu kvalitātes nodrošināšanas politiku. 

ES stratēģiskajā izglītības un apmācības sistēmā (“Izglītība un apmācība 2020”) ir uzsvērts, ka: 

• augstākās izglītības sistēmām nepieciešams pietiekams finansējums un ka publiskie izdevumi augstākajā izglītībā – kā investīcija ekonomikas izaugsmē – ir jāaizsargā;
• problēmām, ar kurām saskaras augstākās izglītības iestādes, ir vajadzīgas elastīgākas pārvaldības un finansēšanas sistēmas, kurās rasts līdzsvars starp izglītības iestāžu lielāku autonomiju un atbildību pret visām ieinteresētajām personām.

Atjaunotajā ES augstākās izglītības programmā tāpat atbalstīta nepieciešamība pēc atbilstoša un efektīva cilvēkresursu un finanšu resursu sadalījuma, kā arī stimulu un atlīdzības sistēmu izmantojums.

Turklāt Eiropas augstākās izglītības sistēmas reforma un modernizācija pamatojas uz pasniedzēju un pētnieku pūliņiem un kompetenci. Neraugoties uz to, daudzos gadījumos darbinieku skaits nepieaug tādā pašā tempā kā studentu skaits.

Uzlabojumi darba apstākļos, sākotnējā apmācībā, turpmākajā profesionālajā attīstībā un lielāka atzinība par izciliem sasniegumiem pasniegšanas un pētniecības jomā ir ļoti svarīgi, lai garantētu, ka Eiropa sagatavo, piesaista un patur augsta līmeņa akadēmisko personālu, kurš tai ir vajadzīgs.

Kāpēc ir svarīga efektīva un lietderīga augstākā izglītība? 

Kvalitātes nodrošināšana vairo uzticēšanos augstākajai izglītībai. Ikvienai augstākās izglītības iestādei būtu nepieciešama stingra iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuru novērtē ārējas specializētas aģentūras. 

Šo uzdevumu atrisināšanai vajadzīga lielāka elastība. Autonomas institūcijas var vieglāk specializēties un optimizēt pētījumu rezultātus un pasniegšanas kvalitāti, tajā pašā laikā veicinot izcilību. Tomēr juridisku, finansiālu un administratīvu ierobežojumu dēļ iestādes nereti nevar tik brīvi noteikt savas stratēģijas un struktūras un izcelties savu konkurentu vidū.

Turklāt ES dalībvalstu valdības joprojām atbild par savām augstākās izglītības sistēmām un to finansējumu.

Ko ES dara, lai paaugstinātu augstākās izglītības efektivitāti un lietderību?

Atbalstot pētījumus un sadarbību, Eiropas Komisija palīdz ES valstīm ieviest efektīvus pārvaldības un finansēšanas modeļus augstākajā izglītībā. Tā sadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), lai pārskatītu spēkā esošās finansēšanas, stimulu un atlīdzības struktūras augstākās izglītības sistēmās. 

Komisija arī atbalsta ES dalībvalstu savstarpējo mācīšanos no labas prakses piemēriem pārvaldības un finansējuma jomā, izmantojot partneru konsultāciju instrumentu.

Laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam 17 ES dalībvalstis investējušas Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondi) augstākās izglītības jomā. Kopumā 5,2 miljardi eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF) tika atvēlēti personu apmācībai, programmu reformēšanai un izglītības saskaņošanai ar darba tirgus prasībām. 

Papildu 1,5 miljardi eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika izlietoti vecās infrastruktūras atjaunošanai un jaunas izglītības infrastruktūras izveidei. 

Augstākās izglītības iestādēm ir pieejama palīdzība aizdevumu formā no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Tās var pieteikties uz aizdevumu, lai uzlabotu savu infrastruktūru, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), un piedalītos novatoriskās finansēšanas programmās, kā aizdevumi “Erasmus+” maģistrantūras studijām, kas domāta starptautiskiem studentiem. 

Attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai (ESG) Eiropas augstākās izglītības telpā nosaka kopīgu satvaru, kas garantē atbildību iestāžu, nacionālā un Eiropas līmenī. Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR) palīdz nodrošināt kvalitāti Eiropas līmenī.

Komisija publicē progresa ziņojumus, kuros aprakstītas pārmaiņas saistībā ar kvalitātes nodrošināšanu augstākās izglītības jomā Eiropas līmenī.