Kā Komisija šajā jomā sadarbojas ar ārpussavienības valstīm
ES ir iedibinājusi vairākus forumus diskusijām par augstākās izglītības politiku. Tajos apspriežas ar valstīm un reģioniem, kas neietilpst ES.
Šajās sarunās tiekas augsta ranga ierēdņi un eksperti no ES un no konkrētās valsts vai reģiona, un sarunas bieži papildina konferences, semināri un pētījumi par konkrētiem tematiem.
Politikas dialogs ir sagatavošanās posms ciešākai sadarbībai un mobilitātei starp ES un partnervalstīm vai reģioniem. Valstu un reģionu faktu lapas rāda, kā programma “Erasmus+” finansē mobilitāti un sadarbību starp Eiropu un citām pasaules daļām.
Austrumu partnerība
Politiskais konteksts
Austrumu partnerība ir kopīga politikas iniciatīva, kuras mērķis ir padziļināt un stiprināt attiecības starp Eiropas Savienību (ES), tās dalībvalstīm un sešām Austrumu partnervalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Politikas jautājumi tiek apspriesti četrās tematiskajās platformās:
- Iestāžu un labas pārvaldības stiprināšana,
- Ekonomikas attīstība un tirgus iespējas,
- Savienojamība, energoefektivitāte, rīcība vides un klimata pārmaiņu jomā,
- Mobilitāte un tieši personiskie kontakti.
Politikas dialogs
Izglītības, jaunatnes un kultūras jautājumus risina 4. platformā, kas aptver arī politikas dialogus par migrāciju, mobilitāti, integrētu robežu pārvaldību un pētniecību un inovāciju.
Izglītības, kultūras un jaunatnes ekspertu grupa tika apstiprināta Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē 2017. gadā. Darba grupa galvenokārt nodarbojas ar 18. un 19. mērķa īstenošanu jauniešu un izglītības tiesību aktu kopuma kontekstā. Tā vada diskusiju par izglītību, kultūru un radošajām nozarēm, jauniešu prasmēm, uzņēmējdarbību un nodarbināmību.
Darba grupa veicina izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju, internacionalizāciju un digitalizāciju (e-mācības). Tā arī strādā pie tā, lai plašāk tiktu atzīta neformālā izglītība, un atbalsta kultūras un radošo nozaru attīstību Austrumu partnervalstīs.
Galvenās prioritātes ir:
- jaunās paaudzes atbalstīšana un stiprināšana, palīdzot izveidot iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu jaunatnes politiku;
- dialoga uzturēšana par politikas virzieniem, izmantojot savstarpēju mācīšanos no līdziniekiem, un nodrošināt to iestāžu darbu, kas atbalsta jauniešu izglītību, apmācību un pāreju uz darba tirgu.
ES un Vidusjūras dienvidu reģiona valstu sadarbība
Politiskais konteksts
Stiprākas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros, kas tika sākta ar 2011. gada paziņojumu un tiek turpināta arī pēc 2016. gada EKP pārskatīšanas, Eiropas Komisija ir apņēmusies:
- atbalstīt augstākās izglītības sistēmu modernizāciju;
- palielināt atbalstu pedagogu un izglītojamo — studentu, skolotāju, universitāšu mācībspēku un jauniešu no Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm — mobilitātei.
ES sadarbības instrumenti
Komisija šos augstākās izglītības, profesionālās izglītības, apmācības un jaunatnes jomas mērķus atbalsta ar dažādām starptautiskas sadarbības programmām un iniciatīvām, piemēram,
- programma “Erasmus+” augstākās izglītības un jaunatnes jomā;
- Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības pētnieku mobilitātes atbalstam;
- Eiropas Izglītības fonds, kas veicina profesionālās izglītības un apmācības sistēmu reformu.
Rietumbalkānu valstu izglītības un apmācības platforma
Politiskais konteksts
2012. gadā tika sākta ES iniciatīva izglītības jomā veicamai sadarbībai ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu*, Melnkalni un Serbiju.
Tiek organizētas ikgadējas ministru sanāksmes, kurās nosaka kopīgas prioritātes, apspriež jaunākos politikas un reformu pasākumus un lemj par tematiem, kas saistīti ar ES atbalstītu reģionālo sadarbību.
Devītā Rietumbalkānu valstu izglītības un apmācības platformas sanāksme notika 2020. gada 2. decembrī tiešsaistē kopā ar Pētniecības un inovācijas platformu. Kopējās ministru līmeņa platformas mērķis bija diskutēt un vienoties par jauno Rietumbalkānu programmu inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā.
Ministru līmeņa platforma veicina reģionālu sadarbību un saziņu, tostarp resursu apvienošanu un paraugprakses apmaiņu ar citām Rietumbalkānu valstīm, ES iestādēm un ES dalībvalstīm. Tā arī nodrošina turpmākus pasākumus saistībā ar kopīgiem projektiem, pētījumiem un pasākumiem.
Šā politikas dialoga ilgtermiņa mērķis ir palīdzēt Rietumbalkāniem īstenot reformas un sagatavot tos pienākumiem, kādi ir turpmākajām ES dalībvalstīm, tostarp pilnīgai līdzdalībai ES izglītības programmās.
*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Āfrika
Politiskais konteksts
“Investēt jaunatnē, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību” bija galvenais temats Āfrikas Savienības un ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2017. gadā. Diskusiju centrā bija demogrāfiskais pieaugums, migrācija, jaunatne, nodarbinātība un prasmes.
Valstu vadītāji no abiem kontinentiem apliecināja apņemšanos ieguldīt jauniešos, izglītībā un prasmēs. ES jau tagad pilda šo apņemšanos — ir pieņemta 400 miljonu eiro vērta Panāfrikas programma 2018.–2020. gadam.
Labs piemērs sadarbībai starp ES un Āfrikas Savienību ir Āfrikas un ES stratēģiskā partnerība. Tajā iesaistītas 107 universitātes no 41 Āfrikas valsts, kā arī reģionālas struktūras un studenti. Dialoga rezultāts ir šādas iniciatīvas:
- iniciatīva “Tuning Africa” ir sadarbības process, kas pārskata kādai konkrētai disciplīnai vajadzīgās kompetences un prasmes. Procesa gaitā pārskata studiju programmas, lai studenti varētu apgūt darba tirgū vispieprasītākās prasmes;
- organizācija Harmonisation of African Higher Education Quality Assurance and Accreditation (HAQAA) atbalsta Panāfrikas kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas sistēmu. Viens no galvenajiem HAQAA mērķiem ir izstrādāt visas Āfrikas mēroga standartus un vadlīnijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, spēju veidošanai reģionālajās un valsts augstākās izglītības iestādēs un institucionālās novērtēšanas uzlabošanai.
Abas iniciatīvas pašlaik ir atjaunotas un kopš 2019. gada papildinātas ar divām jaunām pamatiniciatīvām. ES atbalstīs Āfrikas Studentu un absolventu asociāciju, lai nodrošinātu, ka jauniešu atziņas tiek ņemtas vērā izglītības procesos, politikā un inovatīvā praksē. ES finansēs arī personāla mobilitātes izmēģinājuma iniciatīvu, kurā notiek apmaiņas starp Āfrikas un Eiropas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sniedzējiem un institūtiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot PIA pasniedzēju un vadītāju profesionālo attīstību, līdz ar to uzlabojot arī studentu prasmes.
Āfrika arī aktīvi piedalās programmā “Erasmus+”, un Āfrikas pētnieki saņem atbalstu Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros. Āfrikas akadēmiskās mobilitātes programma finansē partnerības un mobilitāti starp Āfrikas universitātēm.
Brazīlija
Politikas dialogs
ES un Brazīlija ir noslēgušas Kopīgu deklarāciju par sadarbību izglītības un apmācības jomā. Komisija un Brazīlijas izglītības un apmācības iestādes ir piedalījušās divos valdības līmeņa politikas dialogos un simpozijā.
Japāna
Politiskais konteksts
ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgums paredz vairākus politikas dialogus, kuru mērķis ir padziļināt ciešos sakarus starp ES un Japānu. Viens no tiem ir ES un Japānas politikas dialogs par izglītību, kultūru un sportu.
Pirmais politikas dialogs notika Budapeštā 2018. gada jūlijā, un tā rezultātā izdevās vienoties par kopīgi finansētu uzaicinājumu iesaistīties ES un Japānas maģistrantūras programmās, izmantojot “Erasmus Mundus” modeli. 2019. gada vasarā tika atlasītas trīs kopīgas programmas.
Japānas Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un tehnoloģijas ministrija (MEXT) 2021. gada 10. maijā tiešsaistes formātā sarīkoja otro ES un Japānas politikas dialogu par izglītību, kultūru un sportu.
Šajā sanāksmē piedalījās par izglītību, pētniecību, kultūru un jaunatni atbildīgā ES komisāre Marija Gabriela un Japānas izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un tehnoloģijas ministrs Koiči Haguda.
Šajā sanāksmē ES bija iespēja izklāstīt savas pašreizējās prioritātes politikai un iniciatīvām, kas saistītas ar izglītību, kultūru un sportu, un uzzināt Japānas attiecīgās prioritātes.
Sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta pasākumiem, kas uzlabo noturību pret Covid-19, un šo triju minēto pandēmijas smagi skarto nozaru atlabšanai.
Tiek atzinīgi vērtēta sadarbība ar Japānu pašreizējo ES programmu ietvaros (galvenokārt “Erasmus+"), un abas puses panāca vienošanos par jaunu sadarbību saistībā ar pētnieku mobilitāti.
Ķīna
Politiskais konteksts
Pēdējo desmit gadu laikā ES un Ķīna ir cieši sadarbojušās izglītības un apmācības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes jomā.
Šī sadarbība ietvēra regulārus politikas dialogus valdības līmenī, kā arī konkrētus rezultātus, piemēram kopīgus projektus un pasākumus.
Kopš 2012. gada visas šīs darbības ir integrētas ES un Ķīnas augstākā līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogā — ES un Ķīnas attiecību trešajā pīlārā.
Tas papildina divus citus pīlārus: augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialogu un augsta līmeņa stratēģisko dialogu.
Augstākā līmeņa tiešu personisko kontaktu dialoga sanāksmes notiek apmēram reizi divos gados, un tās pārmaiņus rīko ES un Ķīna. EAC ĢD rīkoja piekto augstākā līmeņa tiešu personisko kontaktu dialoga sanāksmi 2020. gada 9.–10. novembrī. Iepriekšējā sanāksme notika Šanhajā 2017. gadā.
Augsta līmeņa tieši personiskie kontakti ir visaptverošs mehānisms, kas ņem vērā visas ES un Ķīnas kopīgās iniciatīvas, kuru īstenošanā var palīdzēt tieša saziņa starp cilvēkiem. Šīs iniciatīvas izriet no valstu vadītāju dialoga secinājumiem un augsta līmeņa amatpersonu sanāksmēm, kurās nosaka ilgtermiņa mērķus, apmainās ar labāko praksi un apzina turpmākās sadarbības jomas.
Tiešo kontaktu mērķis ir vairot savstarpēju uzticēšanos un nostiprināt ES un Ķīnas starpkultūru izpratni.
Indija
Politikas konteksts
ES un Indija sadarbojas vairākos izglītības jautājumos, piemēram,
- augstākās izglītības sistēmu modernizācija,
- akadēmiskā izcilība,
- mācībspēku un studentu mobilitāte,
- profesionālā izglītība un apmācība,
- mūžizglītība,
- pārskatāmība,
- izglītības kvalitāte un vienlīdzība izglītības jomā,
- kvalifikācijas atzīšana.
ES un Indijas 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmē ES un Indija paziņoja par nodomu veicināt dialogu un sadarbību izglītības un kultūras jomā. Tās nolēmušas sadarboties, piemēram, šādās jomās: profesionālā izglītība, tehniskā izglītība, kvalifikāciju atzīšana, augstākās izglītības modernizācija (īpaši pievēršoties kvalitātei, pārredzamībai un partnerībām), kā arī valodu veicināšana.
Meksika
Politiskais konteksts
Kopš 2010. gada Eiropas Komisija un Meksikas kompetentās izglītības un apmācības iestādes ir piedalījušās divos valdības līmeņa politikas dialogos.
Šo dialogu mērķis bija augstākajā līmenī apspriest kopīgu interešu tematus un tādējādi apmainīties ar paraugpraksi un apzināt konkrētas jomas turpmākai sadarbībai. Ilgtermiņa perspektīvā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību un mobilitāti starp ES un Meksiku augstākās izglītības jomā.
Dienvidāfrika
Politiskais konteksts
ES un Dienvidāfrikas Republika 2012. gada maija kopīgajā deklarācijā atzina, ka izglītībai un apmācībai ir izšķiroša nozīme uz zināšanām balstītas sabiedrības un ekonomikas attīstībā, kā arī izglītības un apmācības būtisko nozīmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā.
Kopš tā laika ES un Dienvidāfrikas Republikas augsta līmeņa ierēdņu sanāksmēs galvenā uzmanība pievēsta paraugprakses apmaiņai dažādās jomās: sākot no augstākās izglītības internacionalizācijas līdz pat augstākās izglītības pasniedzēju un pētniecības darba inovācijai un modernizācijai.
Stratēģiskā dialoga gaitā ir tikuši apspriesti kopīgu interešu temati, notikusi paraugprakses apmaiņa, pārskatīta sadarbība programmās un noteiktas konkrētas savstarpēji interesējošas jomas nākamajam politiskajam periodam.
Dienvidkoreja
Politikas konteksts
ES un Korejas Republika sadarbojas, jo īpaši augstākās izglītības jomā, atzīstot izglītības būtisko devumu globāli konkurētspējīgas, uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidē, kas savukārt veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.
Līdz šim sadarbības un studentu un personāla apmaiņas programmas ir bijušas veiksmīgas. Tomēr ir konstatēts, ka ir iespējas sadarboties vēl ciešāk. Tāpēc ES un Korejas Republika augstākajai izglītībai veltītajā abu pušu samitā, kas notika 2013. gadā, paziņojušas par nodomu padziļināt sadarbību, veicinot dialogu par politiku un sadarbības projektus.
Pirmajā šāda veida dialogā apsprieda praktiskās metodes, kā augstākās izglītības jomā nostiprināt sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi, pārskatot politiku un pilnveidojot zināšanas. Otrais dialogs notika Dienvidkorejā 2018. gada beigās.
ASV
Politiskais konteksts
Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm notiek to ES programmu ietvaros, kas nodarbojas ar vispasaules akadēmisko sadarbību, kā arī citu papildinošu iniciatīvu — piemēram, Fulbraita programmas divpusējā atzara sadarbībai ar ES — ietvaros.
Fulbraita–Šūmana programma
Fulbraita–Šūmana programmu, ko pārvalda Komisija izglītības apmaiņai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Beļģiju, kopīgi finansē ASV Valsts departaments un Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts. Kopš 1991. gada kopīgā programma ieinteresētiem ASV un ES pilsoņiem finansē augstāko izglītību un pēcdiploma studijas, kā arī pētījumus un lekciju projektus par šādiem tematiem: ASV un ES attiecības, ES politika vai ES iestādes.
ES un ASV jauno līderu seminārs
ES un ASV jauno līderu seminārs ir platforma tiešu savstarpējo sakaru veicināšanai starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas izriet no sadarbības starp Komisiju un ASV Valsts departamentu. Pirmajā šādā seminārā tikās 50 jauni vadītāji no ASV un Eiropas un pievērsās problēmām un iespējām, ko rada migrantu un bēgļu integrācija ekonomikā, izglītības jomā un kultūras ziņā. Otrajā seminārā piedalījās līdzīgs skaits dalībnieku, un tie apsprieda darba tirgus nākotni, īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju nozīmei, nākotnes darbaspēka prasmēm un mainīgas darba vides sociālajām sekām.
Augstākās izglītības modernizācija: salīdzinošs pētījums par Eiropas Savienību un ASV
Saistībā ar Boloņas procesu (ierosme, kas paredz reformēt augstāko izglītību) Eiropas valstu ministri vienojās, ka augstākās izglītības iestādēm būtu jāpārskata savas izglītības programmas, pamatojoties uz gūtajiem rezultātiem, un jāveic reformas, lai programmas centrā būtu studenti, proti, lai augstskolu absolventi nākotnē būtu maksimāli labi sagatavoti savai lomai sabiedrībā. Tika izveidots projekts “Atbilstošu Eiropas izglītības struktūru veidošana” (Tuning Educational Structures in Europe), lai izstrādātu rīkus, ar kuru palīdzību studentus var labāk sagatavot darba tirgum (līdzīgu metodoloģiju aizvien vairāk izmanto visā pasaulē).