Skip to main content

European Education Area

Quality education and training for all

Politika, kuras pamatā ir konkrēti elementi

Ar konkrētiem elementiem pamatotas valodu politikas izstrāde

Lai varētu izstrādāt atbilstošu politiku un efektīvas iniciatīvas, Eiropas Komisija gādā par faktu bāzes izveidi valodu politikas jomā. Pamatojoties uz pieejamajiem datu avotiem, tā seko valodu mācīšanas un mācīšanās progresam.

Komisija sadarbojas ar Eurostat, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai vāktu un analizētu datus par valodu mācīšanu Eiropā. Šī informācija tiek izmantota, lai Eiropas līmenī tiktu izstrādāti pienācīgi valodu kompetences rādītāji un standarti.

Periodiskais izdevums Galvenie dati par valodu mācīšanu skolā, kuru publicē Eurydice tīkls, arī sniedz svarīgu informāciju par situācijas attīstību valstīs.

Ko ES dara, lai veicinātu uz konkrētiem elementiem balstītu politikas veidošanu?

Eiropas Komisija nostiprina savu faktu bāzi valodu politikas jomā, nodrošinot regulāru uzraudzību. Uzraudzība ir būtiska, lai palīdzētu apkopot datus par esošajiem otrās valodas prasmju līmeņiem un atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot valodu mācīšanās veicināšanas politikas un iniciatīvu rezultātus.

Regulāra uzraudzība arī sniedz norādes par to, kā demogrāfiskie, sociālie, ekonomiskie un ar izglītību saistītie faktori ietekmē valodu prasmi ES dalībvalstīs un visā Eiropā.

Eiropas valodu kompetences rādītājs bija pirmais nozīmīgais solis ceļā uz stabilu zināšanu bāzes izveidi, kuras uzdevums ir atbalstīt politikas veidošanu valodu apguves jomā. Tas ļāvis apkopot konkrētus datus par valodu programmām un politiku un palīdzēt dalībvalstīm uzlabot savus nacionālos standartus.

Saskaņā ar aptauju par valodu prasmēm, kas tika organizēta 2011.– 2012. gadā 14 ES valstīs:

  • 42% no 15 gadus veciem skolēniem savā pirmajā svešvalodā bija sasnieguši līmeni B1 / B2 ("neatkarīgs lietotājs" ) saskaņā ar Eiropas kopīgo valodu prasmju sistēmu;
  • 25% šo līmeni bija sasnieguši otrajā svešvalodā;
  • 14% skolēnu nebija nekādu pamatzināšanu nevienā svešvalodā.

Pamatojoties uz saskaņotiem rādītājiem un atsauces kritērijiem, Komisija tagad publicē Izglītības un apmācības monitoru, kas ir gada ziņojums, kura mērķis ir veicināt uz konkrētiem elementiem balstītas valodu politikas izstrādi. Šis uzraudzības ziņojums ilustrē izglītības un apmācības sistēmu attīstību visā Eiropā un novērtē dažādus atsauces kritērijus, rādītājus, jaunākos pētījumus un politikas pasākumus. 

Tā mērķis ir arī kalpot par pamatu diskusijās starp dalībvalstīm un ES iestādēm atbilstīgi Eiropas sadarbības stratēģiskajam ietvaram izglītības un apmācības jomā (ET2020).