Kāpēc pamatkompetences un pamatprasmes ir svarīgas?
Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, kas attīsta pamatkompetences un pamatprasmes. Pamatkompetences un pamatprasmes ir vajadzīgas personīgajam gandarījumam un izaugsmei, nodarbināmībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam.
Taču Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2018. gada rezultāti liecina, ka vairāk nekā piektdaļai skolēnu Eiropas Savienībā ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.
2018. gadā vājus rezultātus guvušu skolēnu īpatsvars bija 21,7% lasīšanā, 22,4% matemātikā un 21,6% dabaszinātnēs. 2009.-2018. g. periodā rezultāti dabas zinātnēs un lasīšanā ES līmenī pasliktinājās, bet matemātikā palika stabili.
Ko Eiropas Savienība dara šajā sakarībā?
Eiropadome ir pieņēmusi atjaunināto Padomes ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā. Šī ieteikuma pieejas mērķis ir veicināt pamatkompetenču un pamatprasmju attīstību:
- piedāvājot īpaši kvalitatīvu izglītību, apmācību un mūžizglītību visiem;
- mudinot izglītības personālu ieviest tādas pasniegšanas un zināšanu apguves pieejas, kuras pamatojas uz kompetencēm;
- veicinot dažādas mācīšanās pieejas un kontekstus mūžizglītības perspektīvā;
- izpētot pieejas, kas ļauj novērtēt un apstiprināt pamatkompetences.
Lai atbalstītu pamatkompetenču attīstīšanu, 2019. gada novembrī Eiropas Komisija sarīkoja konferenci par zināšanu apguves pieejām un vidi skolās.
Kādi ir nākamie soļi?
Atbilstīgi Eiropas sadarbības satvaram izglītības un apmācības jomā (“Izglītība un apmācība 2020”) ES dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai tādu jauniešu 15 gadu vecumā, kuru pamatprasmes tiek vērtētas kā nepietiekamas, būtu mazāk par 15 %.
Komisija palīdz ES valstīm nostiprināt pamatkomptences un pamatprasmes visiem, veicinot savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu.