Skip to main content

European Education Area

Quality education and training for all

Atbilstoša augstas kvalitātes augstākā izglītība

Kāpēc ir svarīgi nodrošināt augstākās izglītības atbilstību un kvalitāti?

Eiropas Savienība (ES) saskaras ar prasmju trūkumu, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) jomās. Jo īpaši sievietes ir nepietiekami pārstāvētas šajās studiju jomās. 

Turklāt rodas jaunas vajadzības pēc prasmēm, kas saistītas ar ES sabiedrības zaļo pārkārtošanos un digitalizāciju. Savienībai ir jārīkojas, ja tā vēlas nodrošināt nepārtrauktu prasmju attīstību un saglabāt konkurētspēju pasaules arēnā. 

Būtu jāgādā, lai vairāk cilvēku izšķirtos par studijām jomās, kur ir prasmju trūkums un darbaspēka pieprasījums. Visiem studentiem ir jāapgūst augsta līmeņa transversālās prasmes, kā kritiskā domāšana un problēmu risināšana, un pamatprasmes, kā rēķinpratība un digitālās prasmes, kas viņiem ļaus gūt sekmes pēc diploma iegūšanas.

Ko ES dara, lai nodrošinātu augstākās izglītības atbilstību?

Atbalsts STEAM pieejai

STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) pieejas ietvaros Eiropas Komisija pieliek pūles, lai panāktu mērķorientētāku STEM un IKT augstākās izglītības programmu izstrādi.

Daudzdisciplīnu STEAM pieejai būtu jālikvidē tradicionālās barjeras starp priekšmetiem un disciplīnām un STEM un IKT izglītība jāsatuvina ar mākslu, humanitārajām zinātnēm un sociālajām zinātnēm. 

Līdz ar to var tikt atvieglināta zināšanu apmaiņa starp STEM un ar STEM nesaistītām apmācības jomām, ieskaitot eksperimentālo apmācību. STEAM pieeja ļauj labāk integrēt politiskos, vides, sociālekonomiskos un kultūras aspektus STEM apmācības jomās. 

Turklāt var tikt novērsts būtisko prasmju trūkums, kā arī var tikt atbalstīta caurviju prasmju attīstīšana jo īpaši uzņēmējdarbības gars, inovācija un radošums. Šo darbu atbalsta ES STEM koalīcija, ko finansē no programmas “Erasmus+”, kā arī darbības, kas aprakstītas Eiropas Prasmju programmā.

Eiropas iniciatīva absolventu gaitu apzināšanai

ES mudina dalībvalstis uzlabot augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalitāti un atbilstību, Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīvas ietvaros regulāri sekojot līdzi tam, kā diplomētie absolventi realizējas profesionāli. 

Mērķis ir novērtēt, vai absolventu zināšanas, prasmes un kompetences ir pietiekami kvalitatīvas un atbilstīgas, lai viņi varētu gūt sekmes pašreizējā un nākotnes darba vidē.

Šie pūliņi, kas paredzēti tam, lai uzlabotu iespējas salīdzināt absolventu rezultātu datus Eiropas līmenī, palīdzēs līdz 2025. gadam izveidot patiesu Eiropas izglītības telpu. Piemēram, Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīva atbalstīs augstākās izglītības pārveides programmas izstrādi 2021. gadā.

Iniciatīva sniegs politikas veidotājiem būtisku informāciju, kas viņiem palīdzēs risināt dažādas transnacionālas problēmas izglītības un prasmju jomā, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem.

Turklāt absolventu gaitu apzināšana palīdz:

  • uzlabot studentu pieredzi un apzināt iespējas uzlabot mācīšanas un mācīšanās efektivitāti; 
  • noteikt nevienlīdzību izglītībā un rast veidus, kā to novērst;
  • uzlabot jauno absolventu nodarbināmību, uzlabojot prasmju plānošanu un to pielāgošanu darba devēju vajadzībām, mācību programmu izstrādi un profesionālo orientāciju;
  • sniegt ieskatu par pārrobežu mobilitātes modeļiem, tostarp informāciju par jauniem reģionāliem pārpalikumiem un deficītu attiecībā uz prasmēm, sauktiem par “smadzeņu noplūdi” un “smadzeņu ieguvi”;
  • efektīvi un mērķtiecīgi virzīt ieguldījumus augstas kvalitātes izglītībā, kas pielāgota sabiedrības vajadzībām;
  • apzināt praksi, kas vislabāk sagatavo absolventus aktīvam pilsoniskumam. 

Ko ES paveikusi līdz šim?

Saistībā ar atjaunināto augstākās izglītības programmu un jauno Prasmju programmu Eiropai Padome 2017. gada novembrī pieņēma ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu

Šajā ieteikumā ES dalībvalstis (ar Komisijas atbalstu) apņemas vākt salīdzināmu informāciju par absolventu apzināšanu augstākajā izglītībā un profesionālajā apmācībā (PIA). 2020. gadā Komisija publicēja salīdzinošās novērtēšanas pētījumu, kas kartē absolventu apzināšanas politikas un prakses stāvokli ES dalībvalstīs un EEZ valstīs, ievērojot piecas galvenās dimensijas, kas noteiktas Padomes ieteikumā.

No 2018. gada līdz pilnvaru termiņa beigām 2020. gadā ekspertu grupa absolventu apzināšanas jautājumos darbojās kā sadarbības un apmaiņas forums. Tās darbības noslēdzās ar nobeiguma ziņojumu, kas satur ieteikumus Komisijai par Eiropas absolventu gaitu apzināšanas iniciatīvas nākotni.

2020. gadā Komisija veica Eiropas pilotapsekojumu par absolventiem “Eurograduate” astoņās valstīs – Austrijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Lietuvā, Maltā, Norvēģijā un Vācijā –, novērtējot datus nacionālā līmenī un salīdzinot dažādu dalībvalstu datus. Šie dati sniegs noderīgu faktu bāzi politikas veidotājiem un augstākās izglītības speciālistiem, kas izstrādā mācību programmas.

2020.–2021. gadā Komisija arī ieviesa īpaši pielāgotus spēju veidošanas pasākumus katrā ES dalībvalstī, lai ES valstu pārvaldes iestādes un pētniecības grupas sagatavotu saskaņotam Eiropas absolventu gaitu apzināšanas mehānismam. Šīs darbības paredzētas tam, lai tostarp palīdzētu ieinteresētajām personām atbildīgi iesaistīties absolventu gaitu apzināšanas projektā, nostiprināt IT un statistikas spējas.

Kādi ir nākamie posmi?

Pamatojoties uz viedokļu apmaiņu un ekspertu grupas ieteikumiem, Komisija turpina darbu absolventu gaitu apzināšanas jomā:

  • tā nodrošina pastāvīgu apmaiņu starp valstīm un absolventu gaitu apzināšanas darbību saskaņošanu lielākā mērā. Tālab tā izveidojusi nacionālo ekspertu tīklu, aptverot visas dalībvalstis, absolventu apzināšanas jomā īstenoto nacionālo darbību orientēšanai un tam, lai atvieglotu sadarbību ar Eiropas kolēģiem;
  • tā pēta veidus, kā uzlabot absolventu datu vākšanu, sadarbībā ar nacionālo ekspertu tīklu izgūstot informāciju no esošajām nacionālo pārvaldes iestāžu datubāzēm;
  • tā paplašina Eiropas apsekojumu par absolventiem, īstenojot augstākās izglītības iestāžu absolventu Eiropas pilotapsekojuma otro posmu (tas notiks 2022. gadā 16–18 valstīs) un paaugstinot tā kvalitāti;
  • tā organizē salīdzinošus pētījumus un savstarpējas mācīšanās pasākumus, lai uzlabotu faktu bāzi attiecībā uz absolventu gaitu apzināšanas praksi un labāk izmantotu datus.

2022. gadā Komisija izvērtēs progresu, kas panākts, īstenojot Padomes ieteikumu. Tā sagaida, ka līdz 2024. gada beigām dalībvalstis būs īstenojušas 80 % ieteikumu. 

Komisija arī cer līdz 2025. gadam panākt absolventu gaitu apzināšanas īstenošanu visā Eiropā.